Valdība otrdien akceptēja noteikumus par sēra satura ierobežošanu degvielai un kurināmajam, paredzot dotēt apkures sistēmu modernizācijas projektus, kas saņems Eiropas Savienības (ES) finansējumu.
Noteikumu prasības jāievieš līdz Latvijas iestāšanās ES dienai 1.maijam, lai samazinātu sēra dioksīda nonākšanu gaisā.

Ierobežojumus nosaka ES direktīva par sēra satura samazināšanu atsevišķiem šķidrā kurināmā veidiem. Direktīva ierobežo degvieleļļu ar sēra saturu virs 1% izmantošanu. Vides ministrijas izstrādātie noteikumi attiecas uz degvieleļļu, dīzeļdegvielu un flotes dīzeļdegvielu.

Pirms mēneša valdības komiteja projektu atlika, lai izstrādātu priekšlikumus noteikumu ieviešanai, jo pašvaldībās, kur lieto galvenokārt mazutu, atteikšanās no kurināmā ar augstu sēra saturu par 20% palielinās apkures cenas.

Jaunais valdības protokollēmuma projekts paredz dotēt no valsts budžeta pašvaldību projektus, kurus finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), lai pārietu no degvieleļļas uz citu kurināmo, uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu sēra saturu. Paredzēts, ka valsts budžeta dotācija būs 60% no nacionālā līdzfinansējuma.

Uzņēmēji no ERAF trijos gados varēs izmantot aptuveni 13,22 miljonus eiro (8,6 miljonus latu).

Projekta autori norāda, ka šobrīd Latvijas uzņēmumi no Krievijas iepērk gandrīz visu kurināmo mazutu. Valsts standarts noteic, ka pieļaujamais sēra saturs mazutā var būt līdz 3,5%, bet praktiski tas ir 1,8 līdz 2,3% robežās. Visaugstākais sēra saturs ir no Mažeiķu naftas rūpnīcas iepirktajā mazutā.

Degakmens eļļu, kuru ieved no Igaunijas, lielajās sadedzināšanas iekārtās izmanto nedaudz. Sēra saturs šajā kurināmajā nepārsniedz 1%, tomēr šim kurināmajam ir nepatīkama smaka.

ES direktīvas prasības var nodrošināt, izmantojot speciālas dūmgāzu vai kurināmā atsērošanas iekārtas, izmantojot kurināmo ar mazu sēra saturu vai citu kurināmā veidu, kas nesatur sēru. Latvijā šobrīd ir tendence atteikties no mazuta izmantošanas un pāriet uz citiem kurināmā veidiem - gāzi vai biomasu.

Lielākie mazuta lietotāji ir siltumtīklu uzņēmumi Daugavpilī, Krāslavā, Rēzeknē, Limbažos, Tukumā un Ventspilī, Jaunaglonas arodvidusskola, Krāslavas rajona centrālā slimnīca, Ķeguma HES, kā arī a/s "Bauskas piens" Stelpes pienotava, a/s "Cesvaines piens", a/s "Salacgrīva - 95", SIA "Latelektro - Gulbene", "Mālpils piensaimnieks", Olaines ķīmiskā rūpnīca "Biolars", SIA "Dabiskā āda", SIA "Gamma", SIA "Jaunpagasts plus", SIA "Līcis-93" Kolkas ražotne, SIA "Unda" un Ventspils zivju konservu kombināts.

Ventspils mērs Aivars Lembergs vairākkārt paudis satraukumu par ierobežojumu ieviešanu no 1.maija. "Jau kopš pagājušā gada ir pilnīgi skaidrs, ka Ventspils siltumapgādes uzņēmumi šīs saistības noteiktajos termiņos izpildīt nevar," iepriekš sacīja Ventspils mērs.

JAUNĀKĀS VAKANCES

Iepirkumu menedžeris

Reģionālais pārstavis darbam Jelgavā