latviski по-русски piereģistrēt jūsu firmu katalogā
Celtnieks.net ir Latvijas celtniecības un remonta uzņēmumu profesionālais katalogs
sākums > jaunumu arhīvs > jaunums
Uzņēmēji vēlas iesaistīties pilsētas plānošanā

Avots: DB-Online

Uzņēmēji rosina Rīgas domi noskaidrot lielāko uzņēmumu plānus nākamajiem 3 - 5 gadiem, lai, ņemot tos vērā, ieskicētu pilsētas perspektīvo attīstību.

Lai noteiktu pilsētas nākotnes perspektīvas, jāzina, kādas ir attīstības tendences, turklāt nevis vadoties pēc statistikas, bet veicot, piemēram, 500 lielāko Rīgas nodokļu maksātāju anketēšanu, uzskata biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Arī a/s Latvijas gāze akcionāra SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis uzskata, ka pašvaldībai būtu jākonsultējas ar uzņēmējiem, lai noskaidrotu to vajadzības un darāmo, lai "bizness šeit būtu". Viņaprāt, attīstības plānam lielā mērā jābalstās uz biznesa projektiem un, realizējot kādu jaunu projektu, pašvaldībai ir jābūt pilnīgi skaidram, ko tā no šīs būves sagaida.
"Lai tālāk plānotu Rīgas attīstību, jābūt skaidrām valsts un pilsētas attīstības perspektīvām - attīstīsim tūrismu, ostu, uz zināšanām balstītu uzņēmējdarbību," pārliecināts SIA Latvijas Mobilais telefons Izpētes un attīstības dienesta direktors Ivars Porietis.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Strancis atzina, ka šis ierosinājums ir vērā ņemams un to varētu ierakstīt attīstības plāna mērķprogrammā.

Savukārt Rīgas domes izpilddirektora Māra Tralmaka konsultants Jānis Dinēvičs uzsvēra, ka Rīgas dome nav vienīgā institūcija, kas veido biznesa vidi pilsētā - nepieciešama sadarbība arī ar likumdevējiem.

Vajag konsultantu
Lai veidotu normālu biznesa vidi galvaspilsētā, domei nepieciešams konsultansts, kurš noskaidrotu, kā eksponēt sevi starptautiskās izstādēs, uz kurām pilsētas dodas, lai cīnītos par investoru naudu, atvestu biznesu uz to administratīvajām teritorijām, veidotu distribūcijas centrus, radītu jaunas darba vietas, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Latio direktors Edgars Šīns. Rīga līdz šim starptautiskos pasākumos izskatījusies nožēlojami, viņš atzina.
Db jau ziņoja (12.03.), ka šogad pasaulē lielākā nekustamā īpašuma izstādē MIPIM 2004, kas no 9. līdz 12. martam notika Kannās, Rīgas domes, Rīgas brīvostas pārvaldes un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras apvienotais stends atgādināja visai noslēgtu, patumšu kasti, kuras sienas nolīmētas ar glancētām foto tapetēm.

P. Strancis atzina, ka ir daudz diskutēts par speciālistu piesaistīšanu, taču nav vienas universālas kompānijas, kas piedāvātu risinājumus visos jautājumos. Tādēļ Rīgas attīstības plāna izstrādē 2006. - 2018. gadam tiek piesaistītas atsevišķās jomās konsultējošas firmas un speciālisti. Savukārt J. Dinēvičs atzina, ka "šajā jomā būtu jāpiestrādā", taču jautājums ir - "cik tālu mēs gribam iet šajā pārdošanas epopejā".

Hansabankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis gan uzskata, ka problēma ne tik daudz slēpjas mārketinga neveiksmēs, cik nesakārtotajā vidē un infrastruktūrā. Arī tirdzniecības centru City market un Super netto īpašnieka Kesko Food ģenerāldirektors Henrijs Fogelis atzina, ka ir svarīgi, lai pašvaldība plānotu infrastruktūru, jo tās neesamība un laiks, kas nepieciešams tās izveidei, uzņēmējiem ir ļoti traucējošs.

Satrauc rūpniecība
Lai gan pēc statistikas datiem 53 % no rūpniecības kopapjoma tiek radīts Rīgā, uzņēmēji uzskata, ka pašvaldība pārāk maz uzmanības velta šai tautsaimniecībai svarīgajai nozarei. E. Šīns norādīja: nav normāli, ka Vecrīgā viena m2 cena dzīvojamajai platībai sniedzas tūkstošos USD, bet rūpniecības objektiem cena tirgū ir ļoti zema, kas liecina par intereses trūkumu. Turklāt, neskatoties uz cenu pieaugumu nekustamo īpašumu jomā, rūpniecības objektiem gadu no gada tā īpaši nemainās.
"Tas, ka cilvēki aizņemas naudu bankā un lielveikalos to notērē, ir īslaicīgs prieciņš," nepieciešamību attīstīt rūpniecību pamatoja E. Šīns. Jāpiebilst, ka statistikas dati liecina, ka Rīgā tiek veidots 80 % visas valsts vairumtirdzniecības un 60 % mazumtirdzniecības apgrozījuma. Tieši komercpakalpojumi ir tie, kas Rīgā aug visstraujāk.

Jāizvērtē iemesli
Būvfirmas Skonto būve prezidents Guntis Rāvis aicina pašvaldības speciālistus analizēt, kādēļ rūpniecības uzņēmumi labprātāk izvēlas Pierīgu - Olaini, Jelgavu - un Ventspili, perspektīvā arī Rēzekni, nevis Rīgu. J. Birznieks gan uzskata, ka pilsēta nav īpaši ieinteresēta ražošanā, jo lauvas tiesu pilsētas budžetā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. J. Dinēvičs piekrita, ka pašvaldības interese pieaugtu, ja daļa no PVN tiktu ieskaitīta pilsētas budžetā. Jāpiebilst, ka ideja par atskaitījumiem no ar uzņēmējdarbību saistītiem nodokļiem pašvaldību budžetos varas gaiteņos klīst jau vairākus gadus, taču, kā Db jau ziņoja (23.03.), šobrīd tā ir noraidīta, jo neesot iespējams strauji mainīt valsts fiskālo politiku. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija bija ierosinājusi paplašināt vietējo teritorijas attīstības instrumentu klāstu, tostarp likumos noteikt "pašvaldību nodokļus" - nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļus, kam pašvaldības būtu tiesīgas noteikt likmes, kā arī ieviest jau minētos atskaitījumus.

Topošajā Rīgas attīstības plānā 2006. - 2018. gadam varētu būt iezīmētas vairākas industriālās zonas: starptautiskās lidostas Rīga apkārtne, kur paaugstinātas trokšņa zonas dēļ apgrūtināta dzīvojamās apbūves veidošana, esošās preču stacijas teritorija, Pārdaugava virzienā uz Jelgavas šoseju, kur jau šobrīd izvietojušies vairāki uzņēmumi, piemēram, StoraEnso, ABB, kā arī Kleistu teritorija, Db stāstīja P. Strancis. Db jau ziņoja (05.03.): lai padarītu investoriem pievilcīgu apmēram 1795 ha lielu teritoriju Kleistos un Buļļu salā, Rīgas dome gatavo projektu, kura realizācijai varētu būt nepieciešami ap 13,5 milj. Ls. Speciālisti uzskata, ka Kleistu teritorija ir piemērota vieta dzīvojamai apbūvei, kā arī darījumu iestāžu celtniecībai.
P. Strancis Db arī atzina, ka par vienu no nopietnākajām industriālajām zonām jau šobrīd uzskatāma Granīta iela. Db jau ziņoja (19.11.2003.), ka uzņēmēju aktivitāte, plānojot un realizējot attīstības projektus, liecina, ka Granīta ielas rajons Rīgā veidojas par galvaspilsētas rūpniecisko rajonu. Turklāt esošo projektu realizācija un plānotā apbūve liecina, ka liela daļa no projektu īstenotājiem šajā rajonā ir pārtikas kompānijas. Fakts gan, kā toreiz Db norādīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, daudz vietas jauniem ražošanas objektiem tur nav atlicis, jo daļa teritorijas attīstības plānā iezīmēta kā zaļās zonas jeb dabas pamatne. Rūpnieciska apbūve jau izveidojusies arī Granīta ielai līdzās esošajā Krustpils ielā.

Konkrētas iebildes
Uzņēmējiem ir arī konkrētas iebildes pret līdzšinējo pilsētas attīstības plānošanu. Tā J. Birznieks norādīja, ka Rīgas dome, iznomājot kādu teritoriju vai objektu, prasa uzņēmumam labiekārtot apkārtējo teritoriju, kam nepieciešamas papildu investīcijas, līdz ar to tiek nelabvēlīgi ietekmēts bizness.
Savukārt H. Fogelis uzskata, ka Dienvidu tilta un Ziemeļu tuneļa uzbūvēšana neatrisinās satiksmes problēmas Rīgā. Viņaprāt, pašvaldības satiksmes speciālistiem jāpievērš uzmanība, vai lietderīgāk nebūtu sakārtot pievedceļus Daugavas pārvadam un uzbūvēt satiksmes "artēriju no Dienvidu tilta līdz Jūrmalas šosejai" nekā būvēt vēl kādu šķērsojumu. Arī I. Porietis norādīja, ka liels darbs jāiegulda transporta sistēmas sakārtošanā: "Transporta sistēma nav tikai ceļi, bet arī informācija, lai braucējs zina, kur ir sastrēgumi un kā no tiem izvairīties."

Savukārt J. Savickim ir iebildes pret atsevišķiem objektiem, piemēram, Rīgas pasažieru ostu viņš nodēvēja par "geto pretim prezidentes pilij", kura būtu jāpārceļ apmēram 1 km dziļāk Rīgas brīvostas teritorijā, savukārt Triangula bastionu ierosināja nojaukt. Vairāki uzņēmēji pauda neapmierinātību arī ar Kamarina namu Rātslaukumā.

Plāns top
Db jau ziņoja (06.04.), ka līdz 17. maijam sabiedriskai apspriešanai nodota Rīgas vēsturiskā centra attīstības plāna pirmā redakcija, kas pēc uzņēmēju domām samazinās iespēju ierēdņiem subjektīvi vērtēt saskaņošanai iesniegtos būvprojektus. Vēsturiskā centra attīstības plāns norāda, kāda apbūve Vecrīgā un tās buferzonā pieļaujama. Kopējo pilsētas attīstības plānu 2006. - 2018. gadam, kurā tiks integrēts arī izstrādātais vēsturiskā centra plāns, plānots nodot apspriešanai nākamā gada sākumā. P. Strancis stāstīja, ka attīstības plāns tiek izstrādāts tā, lai tas būtu fleksiblāks par esošo, proti, viens zonējums piemērots biznesa un ražošanas objektu būvniecībai, kas uzņēmējiem ļaušot vieglāk un, sekojot tirgus diktētām prasībām, realizēt savus attīstības projektus. Viņš skaidroja, ka šāda pieeja izvēlēta, jo "pašvaldība nevar tik precīzi prognozēt attīstību, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu līmenī".

 

JAUNĀKĀS VAKANCES

Iepirkumu menedžeris

Reģionālais pārstavis darbam Jelgavā




Keramzīta bloki




SIA Latpos


SIA EJA-E


SIA VV Stils
Par projektu Reklāma un kontakti Autortiesības un atbildība info@celtnieks.net
Copyright © 2003-2004 Celtnieks.net. All rights reserved. Izstrādāts majaslapa.lv






    Latvijas Reitingi Top.LV
 >
The BVI offshore IBC formation legislation was implemented in 1984
< >
and is constantly developed according to the demands and
< >
requirements of international offshore community.
< >
The International Business Company is a corporate formation
< >
with limited liability, conducting no business in the BVI,
< >
fully exempt from the BVI income taxes and
< >
only paying annual nominal fee to the government.
< >
The Gibraltar Non Resident company is practical and cost efficient
< >
type of company for offshore international business activities.
< >
It is an excellent alternative to the Irish non-resident company
< >
which was very popular as offshore vehicle until 1999.
< >
There is no universal way of establishing an offshore entity -
< >
each business situation needs the individual configuration
< >
of an offshore company. If properly organized,
< >
Gibraltar offshore company allows to improve business efficiency, to get
< >
substantial tax benefits, to reduce costs and maintain confidentiality.
< >
Economical and legal stability in Gibraltar gives additional
< >
advantages to the owners of Gibraltar offshore companies:
< >
not only they enjoy all the features of asset protection, but also
< 
acquire stability and good reputation for their business.